Instrumentu atbloķēšanas traucējumu analīze un risinājumi apstrādes centros
Kopsavilkums: Šajā rakstā detalizēti aplūkotas biežāk sastopamās instrumentu atbrīvošanas darbības problēmas apstrādes centros un to atbilstošie risinājumi. Apstrādes centra automātiskajam instrumentu mainītājam (ATC) ir būtiska ietekme uz apstrādes efektivitāti un precizitāti, un instrumentu atbrīvošanas darbības traucējumi ir samērā izplatīta un sarežģīta problēma. Padziļināti analizējot dažādus darbības traucējumu cēloņus, piemēram, tādu komponentu kā instrumentu atbrīvošanas elektromagnētiskā vārsta, vārpstas instrumentu sitiena cilindra, atsperu plākšņu un vilkšanas spīļu anomālijas, kā arī problēmas, kas saistītas ar gaisa avotiem, pogām un ķēdēm, un apvienojumā ar atbilstošiem problēmu novēršanas pasākumiem, tā mērķis ir palīdzēt apstrādes centru operatoriem un apkopes personālam ātri un precīzi diagnosticēt un novērst instrumentu atbrīvošanas darbības traucējumus, nodrošināt apstrādes centru normālu un stabilu darbību un uzlabot ražošanas efektivitāti un apstrādes kvalitāti.
I. Ievads
Automātiskais instrumentu mainītājs (ATC) kā galvenais aprīkojums mūsdienu mehāniskās apstrādes jomā ir ievērojami uzlabojis apstrādes efektivitāti un precizitāti apstrādes centrā. Starp tiem instrumentu atbrīvošanas darbība ir galvenā saikne automātiskajā instrumentu maiņas procesā. Kad rodas instrumenta atbrīvošanas darbības traucējumi, tas tieši novedīs pie apstrādes pārtraukuma un ietekmēs ražošanas progresu un produkta kvalitāti. Tāpēc ir ļoti svarīgi padziļināti izprast biežāk sastopamos instrumentu atbrīvošanas traucējumus apstrādes centros un to risinājumus.
II. Pārskats par automātisko instrumentu mainītāju veidiem apstrādes centros un instrumentu atbloķēšanas darbības traucējumiem
Apstrādes centros automātiskajam instrumentu mainītājam (ATC) galvenokārt ir divi izplatīti instrumentu maiņas veidi. Viena metode ir tāda, ka instrumentu nomaina tieši vārpsta no instrumentu magazīnas. Šī metode ir piemērojama maziem apstrādes centriem, kam raksturīga salīdzinoši maza instrumentu magazīna, mazāk instrumentu un salīdzinoši vienkāršas instrumentu maiņas darbības. Ja rodas darbības traucējumi, piemēram, instrumentu nokrišana, salīdzinoši nesarežģītās konstrukcijas dēļ ir viegli atrast problēmas cēloni un to savlaicīgi novērst. Otra metode ir paļauties uz manipulatoru, lai pabeigtu instrumentu apmaiņu starp vārpstu un instrumentu magazīnu. No struktūras un darbības viedokļa šī metode ir samērā sarežģīta, ietverot vairāku mehānisku komponentu un darbību koordinētu sadarbību. Tāpēc instrumentu atbloķēšanas procesā radušos darbības traucējumu varbūtība un veidi ir salīdzinoši daudzi.
Apstrādes centru lietošanas laikā instrumenta neatbrīvošana ir tipiska instrumenta atbloķēšanas darbības traucējumu izpausme. Šo darbības traucējumu var izraisīt vairāki iemesli, un turpmāk tiks veikta detalizēta dažādu darbības traucējumu cēloņu analīze.
Apstrādes centru lietošanas laikā instrumenta neatbrīvošana ir tipiska instrumenta atbloķēšanas darbības traucējumu izpausme. Šo darbības traucējumu var izraisīt vairāki iemesli, un turpmāk tiks veikta detalizēta dažādu darbības traucējumu cēloņu analīze.
III. Instrumentu atbloķēšanas darbības traucējumu cēloņu analīze
(I) Instrumenta atskrūvēšanas solenoīda vārsta bojājums
Instrumenta atbloķēšanas solenoīda vārstam ir galvenā loma gaisa vai hidrauliskās eļļas plūsmas virziena kontrolēšanā instrumenta atbloķēšanas procesā. Ja solenoīda vārsts ir bojāts, tas var nespēt normāli pārslēgt gaisa vai eļļas ķēdi, kā rezultātā nevarēs pārsūtīt instrumenta atbloķēšanai nepieciešamo jaudu uz atbilstošajām sastāvdaļām. Piemēram, solenoīda vārstā var rasties tādas problēmas kā vārsta serdes iesprūšana vai elektromagnētiskās spoles izdegšana. Ja vārsta serde ir iesprūdusi, solenoīda vārsts nevarēs mainīt vārsta iekšpusē esošo kanālu ieslēgšanas/izslēgšanas stāvokli saskaņā ar instrukcijām. Ja elektromagnētiskā spole izdeg, tas tieši novedīs pie solenoīda vārsta vadības funkcijas zuduma.
(II) Vārpstas instrumentu sitošā cilindra bojājums
Vārpstas instrumentu sitiena cilindrs ir svarīga sastāvdaļa, kas nodrošina instrumentu attaisīšanas spēku. Instrumentu sitiena cilindra bojājumi var izpausties kā gaisa noplūde vai eļļas noplūde, ko izraisa blīvējumu novecošanās vai bojājumi, kā rezultātā instrumentu sitiena cilindrs nespēj radīt pietiekamu vilces vai vilkšanas spēku, lai pabeigtu instrumenta attaisīšanas darbību. Turklāt tādu komponentu kā virzuļa un virzuļa stieņa nodilums vai deformācija instrumentu sitiena cilindra iekšpusē ietekmēs arī tā normālu darba veiktspēju un traucēs instrumenta attaisīšanas darbību.
(III) Vārpstas atsperu plākšņu bojājumi
Vārpstas atsperu plāksnēm ir palīgfunkcija instrumenta atbrīvošanas procesā, piemēram, tās nodrošina noteiktu elastības buferi, kad instruments tiek pievilkts un atskrūvēts. Ja atsperu plāksnes ir bojātas, tās var nespēt nodrošināt atbilstošu elastības spēku, kā rezultātā instrumenta atbrīvošanas darbība var būt nevienmērīga. Atsperu plāksnēm var rasties tādas situācijas kā lūzums, deformācija vai samazināta elastība. Saplīsusi atsperu plāksne nevarēs normāli darboties. Deformēta atsperu plāksne mainīs tās spēka nestspējas īpašības, un samazināta elastība var izraisīt to, ka instruments netiek pilnībā atdalīts no vārpstas pievilktā stāvokļa instrumenta atbrīvošanas procesā.
(IV) Vārpstas vilkšanas spīļu bojājumi
Vārpstas vilkšanas spīles ir sastāvdaļas, kas tieši saskaras ar instrumenta kātu, lai panāktu instrumenta pievilkšanu un atskrūvēšanu. Vilkšanas spīļu bojājumus var izraisīt nodilums ilgstošas lietošanas laikā, kā rezultātā samazinās vilkšanas spīļu un instrumenta kāta atbilstības precizitāte, kā arī instrumenta nespēja efektīvi satvert vai atbrīvot. Vilkšanas spīlēm var būt arī nopietni bojājumi, piemēram, lūzums vai deformācija. Šādos gadījumos instrumentu nevarēs normāli atskrūvēt.
(V) Nepietiekams gaisa avots
Apstrādes centros, kas aprīkoti ar pneimatisko instrumentu atbrīvošanas sistēmu, gaisa avota stabilitāte un atbilstība ir ļoti svarīga instrumenta atbrīvošanas darbībai. Nepietiekamu gaisa avotu var izraisīt tādi iemesli kā gaisa kompresora atteice, gaisa cauruļu plīsums vai aizsprostojums, kā arī nepareiza gaisa avota spiediena regulēšana. Ja gaisa avota spiediens ir nepietiekams, tas nespēs nodrošināt pietiekamu jaudu instrumenta atbrīvošanas ierīcei, kā rezultātā tādas sastāvdaļas kā instrumenta trieciena cilindrs nevarēs normāli darboties, un tādējādi radīsies darbības traucējumi, kuru dēļ instrumentu nevarēs atbrīvot.
(VI) Instrumenta atskrūvēšanas pogas slikta saskare
Instrumenta atbloķēšanas poga ir darbības sastāvdaļa, ko operatori izmanto, lai aktivizētu instrumenta atbloķēšanas instrukciju. Ja pogai ir slikts kontakts, tas var izraisīt instrumenta atbloķēšanas signāla nespēju normāli pārraidīt uz vadības sistēmu, un tādēļ instrumenta atbloķēšanas darbību nevar uzsākt. Pogas slikto kontaktu var izraisīt tādi iemesli kā oksidēšanās, iekšējo kontaktu nodilums vai atsperes atteice.
(VII) Pārtrauktas ķēdes
Apstrādes centra instrumentu atbrīvošanas vadība ietver elektrisko ķēžu savienošanu. Pārtrauktas ķēdes novedīs pie vadības signālu pārtraukšanas. Piemēram, ķēdes, kas savieno tādus komponentus kā instrumenta atbrīvošanas elektromagnētiskais vārsts un instrumenta trieciena cilindra sensors, var tikt pārtrauktas ilgstošas vibrācijas, nodiluma vai ārēju spēku ietekmē. Pēc ķēžu pārtraukšanas attiecīgās sastāvdaļas nevar saņemt pareizos vadības signālus, un instrumenta atbrīvošanas darbību nevar veikt normāli.
(VIII) Eļļas trūkums instrumentu sitiena cilindra eļļas tvertnē
Apstrādes centriem, kas aprīkoti ar hidraulisku instrumentu trieciena cilindru, eļļas trūkums instrumentu trieciena cilindra eļļas tvertnē ietekmēs instrumentu trieciena cilindra normālu darbību. Nepietiekams eļļas daudzums novedīs pie sliktas eļļošanas instrumentu trieciena cilindra iekšpusē, palielinās berzes pretestība starp komponentiem un var arī izraisīt to, ka instrumentu trieciena cilindrs nespēs radīt pietiekamu eļļas spiedienu virzuļa kustības nodrošināšanai, tādējādi ietekmējot instrumenta atbrīvošanas darbības vienmērīgu norisi.
(IX) Klienta instrumenta kāta spole neatbilst nepieciešamajām specifikācijām
Ja klienta izmantotā instrumenta kāta spīle neatbilst apstrādes centra noteiktajām specifikācijām, instrumenta atbloķēšanas procesā var rasties problēmas. Piemēram, ja spīles izmērs ir pārāk liels vai pārāk mazs, tas var izraisīt to, ka vārpstas vilkšanas spīles nevar pareizi satvert vai atbrīvot instrumenta kātu, vai arī instrumenta atbloķēšanas laikā var rasties neparasta pretestība, kā rezultātā instruments netiek atbrīvots.
IV. Instrumentu atbloķēšanas darbības traucējumu novēršanas metodes
(I) Pārbaudiet solenoīda vārsta darbību un nomainiet to, ja tas ir bojāts
Vispirms izmantojiet profesionālus instrumentus, lai pārbaudītu solenoīda vārsta atbloķēšanas instrumenta darbību. Varat novērot, vai solenoīda vārsta serde darbojas normāli, to ieslēdzot un izslēdzot, vai arī izmantot multimetru, lai pārbaudītu, vai solenoīda vārsta elektromagnētiskās spoles pretestības vērtība ir normas robežās. Ja tiek konstatēts, ka vārsta serde ir iesprūdusi, varat mēģināt tīrīt un uzturēt solenoīda vārstu, lai noņemtu piemaisījumus un putekļus no vārsta serdes virsmas. Ja elektromagnētiskā spole izdeg, ir jānomaina jauns solenoīda vārsts. Nomainot solenoīda vārstu, pārliecinieties, ka izvēlaties produktu ar tādu pašu vai saderīgu modeli kā oriģināls, un uzstādiet to saskaņā ar pareizajām uzstādīšanas darbībām.
(II) Pārbaudiet instrumenta sitiena cilindra darbību un nomainiet to, ja tas ir bojāts
Vārpstas instrumentu sitiena cilindram pārbaudiet tā blīvējuma veiktspēju, virzuļa kustību utt. Jūs varat provizoriski novērtēt, vai blīves ir bojātas, novērojot, vai instrumentu sitiena cilindra ārpusē ir gaisa noplūde vai eļļas noplūde. Ja ir noplūde, ir nepieciešams izjaukt instrumentu sitiena cilindru un nomainīt blīves. Vienlaikus pārbaudiet, vai nav tādu detaļu kā virzulis un virzuļa stienis nodiluma vai deformācijas. Ja ir problēmas, atbilstošās detaļas ir jānomaina savlaicīgi. Uzstādot instrumentu sitiena cilindru, pievērsiet uzmanību virzuļa gājiena un pozīcijas regulēšanai, lai pārliecinātos, ka tas atbilst instrumenta atbloķēšanas darbības prasībām.
(III) Pārbaudiet atsperu plākšņu bojājumu pakāpi un, ja nepieciešams, nomainiet tās
Pārbaudot vārpstas atsperu plāksnes, rūpīgi pārbaudiet, vai nav acīmredzamu bojājumu pazīmju, piemēram, lūzuma vai deformācijas. Nedaudz deformētas atsperu plāksnes var mēģināt salabot. Tomēr, ja atsperu plāksnes ir saplaisājušas, stipri deformētas vai tām ir novājināta elastība, tās ir jānomaina ar jaunām. Nomainot atsperu plāksnes, pievērsiet uzmanību atbilstošu specifikāciju un materiālu izvēlei, lai nodrošinātu, ka to veiktspēja atbilst apstrādes centra prasībām.
(IV) Pārbaudiet, vai vārpstas vilkšanas spīles ir labā stāvoklī, un nomainiet tās, ja tās ir bojātas vai nodilušas
Pārbaudot vārpstas velkšanas spīles, vispirms jānovēro, vai uz velkšanas spīlēm nav nodiluma pazīmju, lūzumu u. tml. Pēc tam ar speciāliem instrumentiem jāizmēra velkšanas spīļu un instrumenta kāta atbilstības precizitāte, piemēram, vai atstarpe nav pārāk liela. Ja velkšanas spīles ir nodilušas, tās var salabot. Piemēram, virsmas precizitāti var atjaunot, slīpējot un izmantojot citus procesus. Ja velkšanas spīles ir saplaisājušas vai stipri nodilušas un tās nevar salabot, tās jānomaina ar jaunām. Pēc velkšanas spīļu nomaiņas jāveic atkļūdošana, lai pārliecinātos, ka tās var pareizi satvert un atbrīvot instrumentu.
(V) Pārbaudiet pogas bojājuma pakāpi un nomainiet to, ja tā ir bojāta
Instrumenta atbloķēšanas pogas gadījumā izjauciet pogas apvalku un pārbaudiet iekšējo kontaktu oksidēšanos un nodilumu, kā arī atsperes elastību. Ja kontakti ir oksidējušies, varat izmantot smilšpapīru, lai tos viegli nopulētu un noņemtu oksīda slāni. Ja kontakti ir stipri nodiluši vai atspere sabojājas, jānomaina jauna poga. Uzstādot pogu, pārliecinieties, vai tā ir stingri uzstādīta, vai tās darbības sajūta ir normāla un vai tā var precīzi pārsūtīt instrumenta atbloķēšanas signālu uz vadības sistēmu.
(VI) Pārbaudiet, vai ķēdes nav bojātas
Atvienojot instrumentu, pārbaudiet, vai vadības ķēdes nav pārrautas. Ja ir aizdomas par bojātām detaļām, varat izmantot multimetru, lai veiktu nepārtrauktības pārbaudi. Ja tiek konstatēts, ka ķēdes ir pārrautas, nosakiet precīzu pārrāvuma vietu, nogrieziet bojāto ķēdes daļu un pēc tam izmantojiet piemērotus vadu savienošanas instrumentus, piemēram, metināšanu vai gofrēšanu, lai tās savienotu. Pēc pievienošanas izmantojiet izolācijas materiālus, piemēram, izolācijas lenti, lai izolētu ķēdes savienojumus, lai novērstu īssavienojumu un citas problēmas.
(VII) Eļļas iepildīšana instrumentu sitiena cilindra eļļas tvertnē
Ja darbības traucējumus izraisa eļļas trūkums instrumentu trieciena cilindra eļļas tvertnē, vispirms atrodiet instrumentu trieciena cilindra eļļas tvertnes pozīciju. Pēc tam lēnām iepildiet eļļu eļļas tvertnē ar norādīto hidrauliskās eļļas veidu, novērojot eļļas līmeni tvertnē un nepārsniedzot eļļas tvertnes augšējo robežu. Pēc eļļas iepildīšanas iedarbiniet apstrādes centru un veiciet vairākus instrumentu atvienošanas darbības testus, lai eļļa pilnībā cirkulētu instrumentu trieciena cilindrā un pārliecinātos, ka instrumentu trieciena cilindrs darbojas normāli.
(VIII) Uzstādiet standartam atbilstošas kolonnas
Ja tiek konstatēts, ka klienta instrumenta kāta spīle neatbilst noteiktajām specifikācijām, klients ir savlaicīgi jāinformē un jāpieprasa nomainīt instrumenta kāta spīli, kas atbilst apstrādes centra standarta specifikācijām. Pēc spīles nomaiņas jāpārbauda instrumenta uzstādīšana un instrumenta atbrīvošanas darbība, lai pārliecinātos, ka vairs nerodas spīļu problēmu izraisīti instrumenta atbrīvošanas darbības traucējumi.
V. Instrumentu atbloķēšanas darbības traucējumu novēršanas pasākumi
Papildus spējai nekavējoties novērst instrumentu attaisīšanas darbības traucējumus, kad tie rodas, dažu preventīvu pasākumu veikšana var efektīvi samazināt instrumentu attaisīšanas darbības traucējumu iespējamību.
(I) Regulāra apkope
Izstrādājiet saprātīgu apstrādes centra apkopes plānu un regulāri pārbaudiet, notīriet, ieeļļojiet un noregulējiet ar instrumentu atbloķēšanu saistītās sastāvdaļas. Piemēram, regulāri pārbaudiet instrumentu atbloķēšanas elektromagnētiskā vārsta darba stāvokli un notīriet vārsta serdi; pārbaudiet instrumentu trieciena cilindra blīves un eļļas stāvokli un nekavējoties nomainiet novecojušās blīves un papildiniet eļļu; pārbaudiet vārpstas vilkšanas spīļu un atsperu plākšņu nodilumu un veiciet nepieciešamos remontdarbus vai nomaiņu.
(II) Pareiza darbība un lietošana
Operatoriem jāsaņem profesionāla apmācība un jāpārzina apstrādes centra darbības procedūras. Darbības laikā pareizi jāizmanto instrumenta atbloķēšanas poga un jāizvairās no nepareizas lietošanas. Piemēram, nepiespiediet instrumenta atbloķēšanas pogu ar spēku, kad instruments rotē, lai nesabojātu instrumenta atbloķēšanas komponentus. Vienlaikus pievērsiet uzmanību tam, vai instrumenta kāts ir pareizi uzstādīts, un pārliecinieties, vai instrumenta kāta uzmava atbilst nepieciešamajām specifikācijām.
(III) Vides kontrole
Apstrādes centra darba vidi uztur tīru, sausu un atbilstošā temperatūrā. Novērsiet piemaisījumu, piemēram, putekļu un mitruma, iekļūšanu instrumentu atskrūvēšanas ierīces iekšpusē, lai novērstu detaļu rūsēšanu, koroziju vai aizsērēšanu. Kontrolējiet darba vides temperatūru pieļaujamajā apstrādes centra diapazonā, lai izvairītos no veiktspējas pasliktināšanās vai detaļu bojājumiem, ko izraisa pārāk augsta vai pārāk zema temperatūra.
VI. Secinājums
Instrumentu atbrīvošanas darbības traucējumi apstrādes centros ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē apstrādes centru normālu darbību. Detalizēti analizējot biežākos instrumentu atbrīvošanas darbības traucējumu cēloņus, tostarp tādu komponentu kā instrumentu atbrīvošanas elektromagnētiskā vārsta, vārpstas instrumentu sitiena cilindra, atsperu plākšņu un vilkšanas spīļu bojājumus, kā arī problēmas, kas saistītas ar gaisa avotiem, pogām un ķēdēm, un apvienojot to ar atbilstošām problēmu novēršanas metodēm dažādiem darbības traucējumu cēloņiem, piemēram, bojātu komponentu noteikšanu un nomaiņu, eļļas iepildīšanu un ķēžu regulēšanu, kā arī apvienojot to ar instrumentu atbrīvošanas darbības traucējumu preventīvajiem pasākumiem, piemēram, regulāru apkopi, pareizu darbību un lietošanu, kā arī vides kontroli, var efektīvi uzlabot instrumentu atbrīvošanas uzticamību apstrādes centros, samazināt darbības traucējumu iespējamību, nodrošināt apstrādes centru efektīvu un stabilu darbību, kā arī uzlabot mehāniskās apstrādes ražošanas efektivitāti un produktu kvalitāti. Apstrādes centru operatoriem un apkopes personālam ir jābūt dziļai izpratnei par šiem darbības traucējumu cēloņiem un risinājumiem, lai viņi varētu ātri un precīzi diagnosticēt un novērst instrumentu atbloķēšanas darbības traucējumus praktiskajā darbā un sniegt spēcīgu atbalstu uzņēmumu ražošanai un izgatavošanai.