《Vertikālo apstrādes centru drošas ekspluatācijas procedūru detalizēta interpretācija》
I. Ievads
Vertikālajam apstrādes centram kā augstas precizitātes un efektīvai apstrādes iekārtai ir izšķiroša nozīme mūsdienu ražošanā. Tomēr, ņemot vērā tā lielo darbības ātrumu, augsto apstrādes precizitāti un sarežģīto mehānisko un elektrisko sistēmu iesaistīšanu, darbības procesā pastāv zināmi drošības riski. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi stingri ievērot drošas ekspluatācijas procedūras. Turpmāk sniegta detalizēta katras drošas ekspluatācijas procedūras interpretācija un padziļināta analīze.
II. Īpašas drošas ekspluatācijas procedūras
Ievērojiet vispārējās drošās darba procedūras frēzēšanas un urbšanas darbiniekiem. Valkājiet darba aizsardzības līdzekļus atbilstoši prasībām.
Vispārējās drošās darba procedūras frēzēšanas un urbšanas darbiniekiem ir pamatdrošības kritēriji, kas apkopoti ilgtermiņa praksē. Tas ietver aizsargķiveru, aizsargbriļļu, aizsargcimdu, triecienizturīgu apavu u. c. valkāšanu. Aizsargķiveres var efektīvi novērst galvas traumas, ko rada no augstuma krītoši priekšmeti; aizsargbrilles var novērst acu traumas, ko rada šļakatas, piemēram, metāla skaidas un dzesēšanas šķidrums, kas rodas apstrādes procesā; aizsargcimdi var aizsargāt rokas no skrāpējumiem ar instrumentiem, sagataves malām u. c. darbības laikā; triecienizturīgi apavi var pasargāt pēdas no smagu priekšmetu radītām traumām. Šie darba aizsardzības līdzekļi ir pirmā aizsardzības līnija operatoriem darba vidē, un jebkura no tiem ignorēšana var izraisīt nopietnus negadījumus ar miesas bojājumiem.
Pārbaudiet, vai vadības roktura, slēdža, pogas, stiprinājuma mehānisma un hidrauliskā virzuļa savienojumi ir pareizā pozīcijā, vai darbība ir elastīga un vai drošības ierīces ir pilnīgas un uzticamas.
Pareiza vadības roktura, slēdža un pogas pozīcija nodrošina, ka iekārta var darboties atbilstoši paredzētajam režīmam. Ja šīs sastāvdaļas neatrodas pareizajā pozīcijā, tas var izraisīt iekārtas neparastu darbību un pat radīt briesmas. Piemēram, ja vadības rokturis atrodas nepareizā pozīcijā, tas var izraisīt instrumenta padevi, kad tam nevajadzētu, kā rezultātā sagatave var tikt norauta vai pat sabojāta darbgalds. Stiprinājuma mehānisma savienojuma stāvoklis tieši ietekmē sagataves iespīlēšanas efektu. Ja stiprinājums ir vaļīgs, sagatave apstrādes procesa laikā var tikt pārvietota, kas ne tikai ietekmēs apstrādes precizitāti, bet arī var izraisīt bīstamas situācijas, piemēram, instrumenta bojājumus un sagataves izkrišanu. Hidrauliskā virzuļa savienojums ir ļoti svarīgs, jo tas ir saistīts ar to, vai iekārtas hidrauliskā sistēma var darboties normāli. Drošības ierīces, piemēram, avārijas apturēšanas pogas un aizsargdurvju bloķēšanas mehānismi, ir galvenās iekārtas, kas nodrošina operatoru drošību. Pilnīgas un uzticamas drošības ierīces ārkārtas situācijā var ātri apturēt iekārtu, lai izvairītos no negadījumiem.
Pārbaudiet, vai vertikālā apstrādes centra katras ass efektīvajā darbības diapazonā nav šķēršļu.
Pirms apstrādes centra iedarbināšanas rūpīgi jāpārbauda katras ass (piemēram, X, Y, Z ass utt.) darbības diapazons. Jebkādi šķēršļi var traucēt koordinātu asu normālu kustību, izraisot asu motoru pārslodzi un bojājumus, kā arī pat koordinātu asu novirzi no iepriekš noteiktās trajektorijas un darbgalda bojājumus. Piemēram, Z ass nolaišanās laikā, ja zem tās atrodas netīrīti instrumenti vai sagataves, tas var izraisīt nopietnas sekas, piemēram, Z ass vadošās skrūves saliekšanos un vadotnes sliedes nodilumu. Tas ne tikai ietekmēs darbgalda apstrādes precizitāti, bet arī palielinās iekārtu uzturēšanas izmaksas un apdraudēs operatoru drošību.
Stingri aizliegts izmantot darbgaldu ārpus tā jaudas. Izvēlieties atbilstošu griešanas ātrumu un padeves ātrumu atkarībā no sagataves materiāla.
Katram vertikālajam apstrādes centram ir savi projektētie veiktspējas parametri, tostarp maksimālais apstrādes izmērs, maksimālā jauda, maksimālais griešanās ātrums, maksimālais padeves ātrums utt. Darbgalda izmantošana, pārsniedzot tā veiktspēju, liek katrai darbgalda daļai izturēt slodzi, kas pārsniedz projektēto diapazonu, kā rezultātā rodas tādas problēmas kā motora pārkaršana, palielināts vadošās skrūves nodilums un vadotnes sliedes deformācija. Tajā pašā laikā saprātīga griešanas ātruma un padeves ātruma izvēle atbilstoši sagataves materiālam ir galvenais, lai nodrošinātu apstrādes kvalitāti un uzlabotu apstrādes efektivitāti. Dažādiem materiāliem ir atšķirīgas mehāniskās īpašības, piemēram, cietība un izturība. Piemēram, apstrādājot alumīnija sakausējumu un nerūsējošo tēraudu, griešanas ātrums un padeves ātrums ievērojami atšķiras. Ja griešanas ātrums ir pārāk liels vai padeves ātrums ir pārāk liels, tas var izraisīt palielinātu instrumentu nodilumu, sagataves virsmas kvalitātes samazināšanos un pat instrumentu lūzumu un sagataves brāķēšanu.
Iekraujot un izkraujot smagas sagataves, jāizvēlas atbilstoša celšanas ierīce un celšanas metode atbilstoši sagataves svaram un formai.
Smagu sagatavju gadījumā, ja netiek izvēlēta piemērota celšanas ierīce un celšanas metode, iekraušanas un izkraušanas procesā var pastāvēt sagataves krišanas risks. Atkarībā no sagataves svara var izvēlēties dažādas celtņu, elektrisko pacēlāju un citu celšanas iekārtu specifikācijas. Tajā pašā laikā sagataves forma ietekmēs arī celšanas ierīču un celšanas metožu izvēli. Piemēram, neregulāras formas sagatavēm var būt nepieciešamas īpašas ierīces vai celšanas ierīces ar vairākiem celšanas punktiem, lai nodrošinātu sagataves līdzsvaru un stabilitāti celšanas procesa laikā. Celšanas procesa laikā operatoram jāpievērš uzmanība arī tādiem faktoriem kā celšanas ierīces nestspēja un stropes leņķis, lai nodrošinātu celšanas operācijas drošību.
Kad vertikālā apstrādes centra vārpsta griežas un kustas, ir stingri aizliegts pieskarties vārpstai un vārpstas galā uzstādītajiem instrumentiem ar rokām.
Kad vārpsta griežas un kustas, tās ātrums ir ļoti liels, un instrumenti parasti ir ļoti asi. Pieskaroties vārpstai vai instrumentiem ar rokām, pastāv liela iespēja, ka pirksti tiks notriekti vai sagriezti ar instrumentiem. Pat šķietami maza ātruma gadījumā vārpstas griešanās un instrumentu griešanas spēks joprojām var nodarīt nopietnu kaitējumu cilvēka ķermenim. Tas prasa, lai operators iekārtas darbības laikā ievērotu pietiekamu drošības distanci un stingri ievērotu ekspluatācijas procedūras, nekad neriskējot pieskarties darbojošajai vārpstai un instrumentiem ar rokām neuzmanības dēļ.
Nomainot instrumentus, vispirms jāaptur mašīna, un nomaiņu var veikt pēc apstiprināšanas. Nomaiņas laikā jāpievērš uzmanība griešanas malas bojājumiem.
Instrumentu nomaiņa ir izplatīta darbība apstrādes procesā, taču, ja tā netiek veikta pareizi, tā rada drošības riskus. Apturētu instrumentu nomaiņa var nodrošināt operatora drošību un novērst instrumentu radītus savainojumus cilvēkiem vārpstas pēkšņas griešanās dēļ. Pēc tam, kad operators ir pārliecinājies, ka mašīna ir apstājusies, nomainot instrumentus, jāpievērš uzmanība arī griezējšķautnes virzienam un pozīcijai, lai novērstu griezējšķautnes saskrāpēšanu rokā. Turklāt pēc instrumentu nomaiņas tie ir pareizi jāuzstāda un jāpārbauda instrumentu iespīlēšanas pakāpe, lai pārliecinātos, ka instrumenti apstrādes laikā neatbrīvosies.
Aizliegts kāpt uz iekārtas vadotnes sliežu virsmas un krāsošanas virsmas vai novietot uz tām priekšmetus. Stingri aizliegts sist vai taisnot sagataves uz darbagalda.
Iekārtas vadotnes virsma ir galvenā sastāvdaļa, kas nodrošina precīzu koordinātu asu kustību, un tās precizitātes prasības ir ļoti augstas. Uzkāpšana uz vadotnes virsmas vai priekšmetu novietošana uz tās sabojās vadotnes precizitāti un ietekmēs darbgalda apstrādes precizitāti. Tajā pašā laikā krāsojuma virsma ne tikai uzlabo tā izskatu, bet arī zināmā mērā aizsargā iekārtu. Krāsotās virsmas bojāšana var radīt tādas problēmas kā iekārtas rūsēšanu un koroziju. Arī sagatavju sišana vai iztaisnošana uz darbagalda nav atļauta, jo tas var sabojāt darbagalda līdzenumu un ietekmēt sagataves apstrādes precizitāti. Turklāt sitiena laikā radītais trieciena spēks var sabojāt arī citas darbgalda daļas.
Pēc jaunas sagataves apstrādes programmas ievadīšanas jāpārbauda programmas pareizība un tas, vai simulētā izpildes programma ir pareiza. Automātiska cikla darbība nav atļauta bez testēšanas, lai novērstu darbgalda kļūmes.
Jaunas sagataves apstrādes programmā var būt programmēšanas kļūdas, piemēram, sintakses kļūdas, koordinātu vērtību kļūdas, instrumenta ceļa kļūdas utt. Ja programma netiek pārbaudīta un netiek veikta simulēta darbība, bet tiek veikta tieša automātiskā cikla darbība, tas var radīt tādas problēmas kā sadursmes starp instrumentu un sagatavi, koordinātu asu pārpārvietošanās un nepareizi apstrādes izmēri. Pārbaudot programmas pareizību, šīs kļūdas var savlaicīgi atrast un labot. Izpildītās programmas simulācija ļauj operatoram novērot instrumenta kustības trajektoriju pirms faktiskās apstrādes, lai pārliecinātos, ka programma atbilst apstrādes prasībām. Tikai pēc pietiekamas pārbaudes un testēšanas, kā arī programmas pareizības apstiprināšanas var veikt automātisko cikla darbību, lai nodrošinātu apstrādes procesa drošību un vienmērību.
Izmantojot apgriešanas galviņas radiālo instrumentu turētāju individuālai griešanai, urbšanas stienis vispirms jāatgriež nulles pozīcijā un pēc tam MDA režīmā ar M43 jāpārslēdzas uz apgriešanas galviņas režīmu. Ja U ass ir jāpārvieto, jāpārliecinās, ka U ass manuālā fiksācijas ierīce ir atbrīvota.
Apstrādes galvas radiālā instrumentu turētāja darbība ir jāveic stingri saskaņā ar noteiktajām darbībām. Vispirms atgriežot urbšanas stieni nulles pozīcijā, var izvairīties no traucējumiem, pārslēdzoties uz apstrādes galvas režīmu. MDA (manuālās datu ievades) režīms ir manuālas programmēšanas un izpildes darbības režīms. Pārslēgšanās uz apstrādes galvas režīmu, izmantojot M43 instrukciju, ir iekārtas norādītais darbības process. U ass kustībai ir jānodrošina, lai U ass manuālā skava būtu atbrīvota, jo, ja skava netiek atbrīvota, tā var radīt grūtības U ass kustībā un pat sabojāt U ass transmisijas mehānismu. Stingra šo darbības darbību ieviešana var nodrošināt apstrādes galvas radiālā instrumentu turētāja normālu darbību un samazināt iekārtu kļūmju un negadījumu rašanos.
Ja darba laikā ir nepieciešams pagriezt darbagaldu (B – ass), jānodrošina, lai rotācijas laikā tas nesadurtos ar citām darbgalda daļām vai citiem objektiem ap darbgaldu.
Darbagalda (B ass) rotācija ietver plašu kustības diapazonu. Ja rotācijas procesa laikā tas saduras ar citām darbgalda daļām vai apkārtējiem objektiem, tas var sabojāt darbgaldu un citas daļas un pat ietekmēt darbgalda kopējo precizitāti. Pirms darbgalda pagriešanas operatoram rūpīgi jānovēro apkārtējā vide un jāpārbauda, vai nav šķēršļu. Dažos sarežģītos apstrādes scenārijos var būt nepieciešams iepriekš veikt simulācijas vai mērījumus, lai nodrošinātu drošu darbagalda rotācijas telpu.
Vertikālā apstrādes centra darbības laikā ir aizliegts pieskarties vietām ap rotējošo vadošo skrūvi, gludo stieni, vārpstu un griešanas galvu, un operators nedrīkst atrasties uz darbgalda kustīgajām daļām.
Rotējošās vadošās skrūves, gludā stieņa, vārpstas un griešanas galvas apkārtne ir ļoti bīstama. Šīm detaļām darbības laikā ir liels ātrums un liela kinētiskā enerģija, un to pieskaršanās var izraisīt nopietnus miesas bojājumus. Tajā pašā laikā pastāv arī briesmas darbgalda kustīgajās daļās darbības laikā. Ja operators paliek uz tām, viņš var tikt aizķerts bīstamā zonā ar detaļu kustību vai gūt traumas, saspiežoties starp kustīgajām daļām un citām fiksētajām daļām. Tāpēc darbgalda darbības laikā operatoram ir jāievēro droša distance no šīm bīstamajām zonām, lai nodrošinātu savu drošību.
Vertikālā apstrādes centra darbības laikā operatoram nav atļauts atstāt darba vietu bez atļaujas vai uzticēt to citiem.
Darbgalda darbības laikā var rasties dažādas anomālas situācijas, piemēram, instrumentu nodilums, sagataves atslābums un aprīkojuma atteice. Ja operators bez atļaujas atstāj darba vietu vai uztic citiem tās apkopšanu, tas var novest pie tā, ka šīs anomālās situācijas netiek laikus atklātas un novērstas, tādējādi izraisot nopietnus drošības negadījumus vai aprīkojuma bojājumus. Operatoram visu laiku jāpievērš uzmanība darbgalda darbības stāvoklim un jāveic savlaicīgi pasākumi jebkādu anomālu situāciju novēršanai, lai nodrošinātu apstrādes procesa drošību un stabilitāti.
Ja vertikālā apstrādes centra darbības laikā rodas neparastas parādības un trokšņi, mašīna nekavējoties jāaptur, jānoskaidro cēlonis un savlaicīgi jānovērš.
Neparastas parādības un trokšņi bieži vien ir iekārtu bojājumu priekšvēstneši. Piemēram, neparasta vibrācija var liecināt par instrumentu nodilumu, nelīdzsvarotību vai darbgalda detaļu atslābumu; skarbi trokšņi var liecināt par tādām problēmām kā gultņu bojājumi un slikts zobratu sazobes stāvoklis. Mašīnas tūlītēja apturēšana var novērst bojājuma tālāku izplatīšanos un samazināt iekārtu bojājumu un drošības negadījumu risku. Cēloņa noskaidrošana prasa operatoram zināmas zināšanas un pieredzi iekārtu apkopē, kā arī noskaidrot bojājuma pamatcēloni, izmantojot novērošanu, pārbaudi un citus līdzekļus, un savlaicīgi to novērst, piemēram, nomainot nolietotus instrumentus, pievelkot vaļīgas detaļas un nomainot bojātus gultņus.
Kad darbgalda vārpstas kārba un darbagalds atrodas kustības robežpozīcijās vai tuvu tām, operators nedrīkst ieiet šādās zonās:
(1) Starp vārpstas kārbas apakšējo virsmu un mašīnas korpusu;
(2) Starp urbšanas vārpstu un sagatavi;
(3) Starp izstieptu urbšanas vārpstu un mašīnas korpusu vai darbagalda virsmu;
(4) Starp darbagaldu un vārpstas kārbu kustības laikā;
(5) Starp aizmugurējo astes mucu un sienu un eļļas tvertni, kad urbšanas vārpsta rotē;
(6) Starp darbagaldu un priekšējo kolonnu;
(7) Citas vietas, kas var izraisīt saspiešanu.
Kad šīs darbgalda daļas atrodas kustības robežpozīcijās vai to tuvumā, šīs zonas kļūst ļoti bīstamas. Piemēram, atstarpe starp vārpstas kārbas apakšējo virsmu un mašīnas korpusu vārpstas kārbas kustības laikā var strauji sarukt, un, ieejot šajā zonā, operators var tikt saspiests; līdzīgas briesmas pastāv zonās starp urbšanas vārpstu un sagatavi, starp urbšanas vārpstu, kad tā ir izstiepta, un mašīnas korpusu vai darbagalda virsmu utt. Operatoram vienmēr jāpievērš uzmanība šo daļu novietojumam un jāizvairās no iekļūšanas šajās bīstamajās zonās, kad tās atrodas kustības robežpozīcijās, lai novērstu miesas bojājumus.
Izslēdzot vertikālo apstrādes centru, darbagalds jāatgriež vidējā pozīcijā, urbšanas stienis jāatgriež, pēc tam jāiziet no operētājsistēmas un visbeidzot jāatslēdz strāvas padeve.
Darbagalda atgriešana vidējā pozīcijā un urbšanas stieņa atgriešana var nodrošināt, ka iekārta ir drošā stāvoklī, kad tā tiek iedarbināta nākamajā reizē, izvairoties no iedarbināšanas grūtībām vai sadursmēm, ko rada darbagalds vai urbšanas stienis, kas atrodas gala pozīcijā. Izejot no operētājsistēmas, var nodrošināt, ka dati sistēmā tiek pareizi saglabāti un tiek novērsts datu zudums. Visbeidzot, strāvas padeves pārtraukšana ir pēdējais izslēgšanas solis, lai nodrošinātu, ka iekārta pilnībā apstājas un novērš elektriskās drošības apdraudējumus.
III. Kopsavilkums
Vertikālā apstrādes centra drošas ekspluatācijas procedūras ir galvenais, lai nodrošinātu iekārtas drošu darbību, operatoru drošību un apstrādes kvalitāti. Operatoriem ir dziļi jāsaprot un stingri jāievēro katra drošas ekspluatācijas procedūra, un nedrīkst ignorēt nevienu detaļu, sākot no darba aizsardzības līdzekļu valkāšanas līdz iekārtu darbībai. Tikai tādā veidā var pilnībā izmantot vertikālā apstrādes centra apstrādes priekšrocības, uzlabot ražošanas efektivitāti un vienlaikus novērst drošības negadījumus. Uzņēmumiem ir arī jāstiprina operatoru drošības apmācība, jāuzlabo operatoru drošības izpratne un ekspluatācijas prasmes, kā arī jānodrošina ražošanas drošība un uzņēmumu ekonomiskie ieguvumi.